Warning: array_key_exists() expects parameter 2 to be array, boolean given in /home/clients/websites/w_studik/studik.ru/public_html/5f657afd8e179c6adfcd9cbb03700f95/sape.php on line 395
Реферат: Strahovanie, Страхование, , реферат,рефераты по истории, философии, экономике, курсовые, скачать, экологии, психологии, информатике, социологии, биологии, культурологии, литературе, географии, доклады коллекция, физике, химии, политологии, бесплатные
Top100
Поиск рефератов [+]
,
,
Latvijas Universitate Ekonomikas un Vadibas Fakultate Finansu instituts Kursa darbs Apdrosinasana Apdrosinasanas veidi Latvija.

Riga 2000 Saturs. Ievads 3 Apdrosinasana, tas raksturojums, tendences un aktualitate 4 1. Nedzivibas apdrosinasanas tirgus (risku apdrosinasana) 8 1.1.Sauszemes transportlidzeklu ipasnieku civiltiesiskas atbildibas obligata apdrosinasana [2;1]. 8 1.2.Transportlidzekla ipasnieka civiltiesiskas atbildibas brivpratiga apdrosinasana. 9 1.3. Apdrosinasana nelaimes gadijumiem transporta. 10 1.4. Zalas kartes. 11 1.5.Uznemuma apdrosinasana. 12 1.6. Uznemejdarbibas partrauksanas apdrosinasana. 13 2. Dzivibas apdrosinasanas tirgus 14 2.1. Veselibas apdrosinasana. 15 2.2. Arstu profesionalas atbildibas apdrosinasana. 16 2.3. Nelaimes gadijumu apdrosinasana. 17 2.4. Celojumu mediciniska apdrosinasana. 17 3. Ipasuma apdrosinasana 19 3.1.Privatpersonu ipasuma apdrosinasana. 21 3.1.1. Eku apdrosinasana 21 3.1.2. Mantas apdrosinasana. 22 3.1.3. Majdzivnieku apdrosinasana. 22 Secinajumi un priekslikumi. 24 Izmantojamas literaturas saraksts. 25 Pielikumi 26 Ievads Kursa darba temats ir ”Apdrosinasanas veidi Latvija”. Sis temats ir izvelets, jo autore velejas vairak uzzinat par apdrosinasanas sabiedribam, to piedavatiem pakalpojumiem un premijam. Lai butu iespejams to uzzinat, ir jaizskata likumdosanas normativie akti, noteikumi, aprekinu metodes. Darba merkis ir petit apdrosinasanas sabedribu darbibu pedejos gados un lai sasniegtu so merki darba tiek apskatiti sadi uzdevumi: 1. petit apdrosinasanas sabiedribu piedavatos pakalpojumus; 2. petit premijas aprekinasanas metodes; 3. analizet apdrosinasanas sabiedribu darbibu; 4. izdarit secenajumus un priekslikumus. Darba apjoma ierobezojuma del nav iespejams izpetit visas apdrosinasanas piedavatas iespejas, tadel tiks petiti atseviski apdrosinasanas veidi, kuri ir atlasiti pec autora izveles. Kursa darbs ietver 3 dalas: 1. apdrosinasanas formas, to raksturojums, tendences, aktualitate; 2. nedzivibu apdrosinasanas tirgus (risku apdrosinasana) 3. dzivibas apdrosinasanas tirgus. Plasaik ir skatita pedeja gada statistika, jo ta ir butiskaka un svarigaka. Izmantojama literatura apkopo pedeja gada datus, jo no tas var iegut daudz interesantas un lietderigas informacijas. Atsauces piemerotas pec sadas metodes: [numurs literaturas saraksta; nodala / lapaspuses numurs]. Saisinajumi: AAS apdrosinasanas akciju sabiedriba, OCTA - sauszemes transportlidzeklu ipasnieku civiltiesiskas atbildibas obligata apdrosinasana, CTA transportlidzekla ipasnieka civiltiesiskas atbildibas brivpratiga apdrosinasana. Daziem nepublicetiem datiem netiks dotas atsauces. Apdrosinasana, tas raksturojums, tendences un aktualitate Kopuma, vertejot Latvijas apdrosinasanas tirgu pedejos gados var teikt, ka tirgus turpina augt un sagaidams, ka si tendence tuvako gadu laika turpinasies. Tirgus savu piesatinajumu vel nav sasniedzis, ipasi tas attiecinams uz dzivibas jeb uzkrajoso apdrosinasanu. Bez tam, kompaniju skaits pedejo 2-3 gadu laika praktiski bijis nemainigs, kas lauj tirgu uzskatit par samera stabilu. Tomer janem vera, ka ES direktivas nosaka, ka sabiedribam var atvert filiales un veikt apdrosinasanu citas dalibvalsts teritorija bez seviskas kompanijas ar noskirtu kapitalu izveidosanas. Tas neapsaubami nakotne veicinas arvalstu apdrosinataju aktivitates Latvija. 1999.gads Latvijas tirgu ir bijis samera neitrals, savukart 1998.gada Latvijas apdrosinasanas tirgu ir notikusi vairaki butiski
notikumi. Ar 1.septembri stajas speka likums Par apdrosinasanas sabiedribam un to uzraudzibu, ka ari likums Par apdrosinasanas ligumu. Minetie likumi un saskana ar tiem pienemtie Ministru kabineta noteikumi sekmes apdrosinasanas tirgus talaku attistibu un sakartosanu, ka ari precizes apdrosinasanas sabiedribu un apdrosinajuma nemeja savstarpejas attiecibas. 1998.gada 1.julija pilna apmera stajas speka likums Par privatajiem pensiju fondiem un Apdrosinasanas Uzraudzibas inspekcija uzsaka so fondu licencesanu. Butisks notikums bija Latvijas Satiksmes biroja uznemsana Eiropas Zalo karsu sistema. Satiksmes birojs uzsaka divpusejo ligumu noslegsanu ar Zalo karsu sistemas dalibvalstim, kas turpmak Latvijas apdrosinasanas sabiedribam laus noslegt starptautiskos sauszemes transportlidzeklu ipasnieku civiltiesiskas atbildibas obligatas apdrosinasanas ligumus. Latvija pirmas privatas apdrosinasanas sabiedribas tika izveidotas 1991.gada. Kops ta laika apdrosinasanas tirgus ir ieverojami stabilizejies un izaudzis gan kvantitativi, gan kvalitativi, klustot klientiem daudz pievilcigaks. Sobrid Latvijas apdrosinasanas sabiedribas ir spejigas uznemejiem un privatpersonam piedavat visplasako, Eiropas standartiem atbilstosu apdrosinasanas pakalpojumu spektru. Latvijas izdevigais geografiskais stavoklis veicina tranzitparvadajumu attistibu, tadel daudzi apdrosinataji ipasu uzmanibu velta tadu apdrosinasanas veidu izstradei, kuri savienotu Eiropas apdrosinasanas tradicijas ar uznemejdarbibas un finansu tirgus ipatnibam Latvija. Apdrosinasana ir valsts ekonomikas butiska sastavdala, kura ir paklauta pieprasijuma-piedavajuma likumsakaribam. Pieprasijumu pec apdrosinasanas pakalpojumiem sobrid negativi ietekme iedzivotaju zema maksatspeja un nepietiekama informetiba par apdrosinasanas sabiedribu piedavato pakalpojumu prieksrocibam. Tomer pedejo gadu rezultati liecina par ekonomikas atveselosanos un apdrosinasanas sektora attistibu. Ir loti svarigi panakt to, lai sabiedriba saprastu ka apdrosinasanas bizness daleji nosaka sabiedribas stabilitati un tas ir atkarigs ne tikai no iedzivotaju maksatspejas, bet ari no likumdosanas un kontrolejoso strukturu darba. Apdrosinasanas sabiedribu piedavato pakalpojumu klasts aug no gada uz gadu un klientiem tiek piedavatas visdazadakas iespejas, visdazadakajas jomas ka var apdrosinat visus nepieciesamos objektus. Par apdrosinasanas objektu var but: 1. fizisko vai juridisko personu ipasums; 2. fizisko vai juridisko personu mantiskas tiesibas, intereses, saistibas; 3. fizisko vai juridisko personu nemantiskas tiesibas, intereses, saistibas; 4. fizisko personu dziviba un veseliba. Apdrosinajuma nemeja premijas apjoms atkarigs no apdrosinasanas veida, summas, riska pakapes un apdrosinasanas ilguma. Premijai jabut tadai, lai ta segtu: 1. apdrosinasanas darbibas laika iespejamas atlidzibas izmaksas; 2. izdevumus, izveidojot rezerves neparedzetiem gadijumiem, ja jaizmaksa apdrosinasanas atlidziba pec ilgaka laika; 3. apdrosinasanas sabiedribas izdevumus algam, reklamai, ofisa uzturesanai un pelnas nodrosinasanai. Rekinot premijas, nem vera sadus faktorus: 1. inflaciju, jo naudas vertiba mainas un no sodien iemaksatajam premijam nakotne vajadzes izmaksat apdrosinasanas atlidzibas; 2. procentu likmes; 3. izdevumus; 4. konkurenci (biezi vien, lai palielinatu klientu skaitu, apdrosinasanas sabiedribai jasamazina premiju lielums).

Lai nodarboties ar apdrosinasanas uznemejdarbibu ir nepieciesama licence, ko izsniedz
1 2 3 4 ...    последняя
На сайте:
до
Rambler TOP100 Яндекс цитирования